Pagasta vēsture

Palsmane ar Vizlu (Fridrihshofa)

Palsmane bija sens Grundeisu ģimenes īpašums.

1489. gadā Georgs un Bartolomejs Grundeisi, kā savu brāļu un māsu pilnvarotie, pārdeva muižu Lubaram Heinriham Buksholdem (Buxhowden).

1536. gadā brāļi Mihails, Lorencs un Johans Buksholdi pārdod īpašumu (izņemot kādu lielu zemes gabalu Smiltenes draudes apkaimē, kuru apsaimnieko 12 zemnieki. No kura vēlāk izveido Johans Buksksholds Wilkenpahnen – Vilkenpāli (Vilkumuižu) Ditriham Rozenam, kura dēlam Otto pieder šī muiža 1599. gadā.

Kaut visi īpašumi ir zviedru pārvaldījumā, tomēr 1615. gadā Suante Banners nošķir Palsmani kā pagastu, kas pieder kopējam Smiltenes pils apgabalam.

Fridrihshofa – Vizla bija Rozenu dzimtas īpašums, tāpat kā Sinole un Mālumuiža. Vizla atradusies Poļu pārvaldījumā. 1627. gadā tā nonāk Hansa Brinkena rokās: to ieķilāja rotmisters Fromholds Patkuls, kas bijis apprecējis Rosena atraitni. Patkulu gan bija Gustavs Ādolfs uz visu mūžu ar īpašumu nodrošinājis.

Vēlāk Palsmane un Vizla kļūst valsts īpašums. 1732. gadā Ķeizariene Anna tās piešķir grāfam Ernestam Johannam Bīronam vēlākajam Kurzemes hercogam.

1733. gadā Palsmani un Vizlu par 7500 dalderiem nopērk Johanna Margarete fon Cekell dzimusi Kellermane. Pēc viņas nāves 1743. gadā mantojumu sadala. Viens dēls kapitans Francis Kristofs fon Cekels Par 5700 dalderiem iegūst Palsmani un Vizlu, otrs – galma tiesnesis Heinrihs Johanns Fon Cekels Mēru muižu par 1800 dalderiem. Franca Kristofa meita, precēta fon Albedilla Palsmani un Vizlu atstāja mantojumā dēlam aserosam Fridriham Ludvigam fon Albedillam. Viņš 1798. gada 15. decembrī īpašumu , sava dēla iespaidots, par 87000 dalderiem ieķilāja majoram Ernestam fon Bergam uz 99 gadiem. Fon Bergs 1802. gada 5. aprīlī ar maiņas – ķīlas kontrakta palīdzību, Palsmani un Vizlu par 120000 dalderiem nodod bijušajam maršalam Kristiānam Gotfridam fon Kalenam un saņem 53000 dalderu un ķīlas tiesības uz Zeltiņiem uz 50 gadiem. Līdz ar to 1803. gada 20. jūnijā fon Kalens iegūst īpašumā Palsmani un Vizlu. Viņa bērni: Oberts Aleksandrs, ģenerālmajors Pauls, aprinķa deputāts Karlsfon Kalens par 62000 sudraba rubļiem pārņem Palsmani un Vizlu.

11.oktobrī 1867. gadā (korobēts zemesgrāmatā 18. oktobrī 1867. gadā ar Nr. 135) īpašumu par 160000 sudraba rubļiem pārņem viņa dēls asesors Valdemārs fon Kalens. Pēc viņa testamenta 30. aprīlī 1870. gadā noslēgts nodošanas akts (korobēts 4. jūnijā 1870. gadā) par 240000 sudraba rubļiem brāļa meitai Paulīnai fon Kalenai precējusies fon Bēra. Pēdējie muižas īpašnieki fon Bēru ģimene.

1940. gadā pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā sākās īpašumu atsavināšana, kas skar arī Palsmanes muižu.

Palsmanes centrā līdz mūsdienām ir saglabājusies klasiskā stilā 1817. gadā celtā astoņstūru baznīca ar ozolkoka paneļu iekšējo apdari, kura ir atzīta kā valsts arhitektūras piemineklis. 1870. gadā ir celts nams, kurā atrodas pagasta padome, 1880. gadā pabeigta Palsmanes muižas pils.

Palsmanes pagastam 2015. gadā apritēs 400 gadi.